Stāstīt vai nestāstīt savu spēles ideju?
Pietiekoši bieži esmu sastapusi cilvēkus, kuriem ir sava spēles ideja, bet viņi sīkāk neko neatklāj.
Iemesli var būt visdažādākie. Pati visbiežāk esmu sastapusies ar cilvēkiem, kuri baidās, ka tā var tikt nozagta. Pēc manas pieredzes, mums spēļu izstrādātājiem pašiem ir neskaitāmas jaunu spēļu idejas, kurām nepietiek laika, lai tās realizētu, kur nu vēl realizēt citu idejas. Ideja bez izpildījuma paliek tikai ideja, kamēr kāds neveic darbu, lai to realizētu. Pasaule ir pilna ar līdzīgām idejām un stāstiem, bet tikai efektīva to izpilde noved pie panākumiem, vai nosaka to, ka citiem tā nesīs neveiksmi.
Citi baidās no nosodījuma. Jebkuras idejas atklāšana noved pie iespējamas kritikas. Paturot pie sevis, vēl jo projām paliek drošības sajūta. Tās izklāstīšana var sagraut jūsu fantāziju pasauli par to, cik tā ir brīnišķiga un potenciāla. Jūs varat sajusiets neaizsargāts kolēģu priekšā, vai tās izklāstīšana var likt jums aizsargāties un to aizstāvēt, un pierādīt idejas vērtību. Ja šīs sajūtas gūst virsroku, jūs varat pazaudēt atgriezenisko saiti no citiem, kas nereti ideju var padarīt vēl labāku un veiksmīgāku.
Citiem tās ir bailes būt pārāk vienkāršiem. Ar to domāju bailes no uzlabojumu uzklausīšanas, tādējādi mainot tās ideju. Ir pilnīgi dabiski just piederību pašai idejai, tomēr to izklāstot šādi ieteikumi ir jāspēj uzklausīt, pārāk neņemot pie sirds idejas tās konceptuālai maiņai, lai baidītos ideju izstāstīt.
Pašpārliecinātības trūkums. Ja jūs ticiet paši sev, ticiet arī savām spējām, lai īstenotu ideju un nebaidīsieties, ka tiksiet apšaubīts idejas īstenošanā. Šāds pašpārliecinātības trūkums var nenoliedzami traucēt dalīties ar idejām un būt kā liels izaicinājums, lai tās stāstītu.
Bailes no neveiksmes un izgāšanās. Šādas bailes ir pašsaprotamas, tomēr, lai tās pārvarētu, šķiet vērtīgi būtu apzināt vissliktākos scenārijus, kas var notikt, lai mēģinātu tām stāties pretī. Šādas bailes ir pilnīgi normālas, tomēr tām nevajadzētu tik ļoti jums traucēt, lai idejas atstātu kaut kur dziļi sevī un krātu uz tām putekļus.
Kā es varu pasargāt savu ideju?
Pats spēles izstrādes process ir visai dažādu darbību kopums, lai sasniegtu rezultātu. Lai radītu veiksmīgu spēli, tāi ir jāsastāv no koncepta, koda, labošanas, tirgus izpētes, līdz tā nonāks līdz tirgum un nereti šis process ir tiešām ilgs.
Ja jūsu ideja tiešām ir tik unikāla, ir tomēr daži veidi kā varat pasrgāt savu intelektuālo īpašumu, savu spēli un to kas no tās izriet.
Nav viena maģiskā recepte kā pasargāt savu ideju, tomēr ir dažas metodes, kas mums var palīdzēt to izdarīt.
Patents.
Viens no šādiem veidiem ir patents. Tas pasargā jūs intelektuālo īpašumu, kuru esat izgudrojis. Pēc Latvijas Republikas Patentu valdes minētā, termins „patents” parasti lietots, lai attiecinātu to uz tiesībām, kas piešķirtas kādam, kurš izgudrojis kādu jaunu un lietderīgu procesu, ierīci, materiālu vai vielu kompozīciju. Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus. Mēģinot ieviest ko unikālu spēļizstrādes jomā, jāņem vērā, ka patentam būtu jāviec starptautiskā pieteikuma procedūra. Ir jārēķinās ar to, ka patentu var gan atteikt (tam tiešām ir jābūt kam unikālam, nebijušam), gan to, ka tās noteikti ir papildus izmaksas projektam.
Šāda veida aizsardzība var jūs pasargāt jau izstrādes procesā, kad kāds no draugiem vai kolēģiem mēģinātu jūsu idejas unikalitāti ieviest savā projektā.
Patents kopumā var būt ļoti spēcīga aizsardzība, bet tā strādās tikai tad, ja jums tik tiešām ir patentējama ideja. Piemēram, ja jums ir ideja par arkādes tipa šaušanas spēli ellē ar robotiem, tā nebūs patentējama ideja, bet, piemēram, kāda īpaša spēles mehānika jau var pretendēt uz patentu.
Autortiesības.
Spēlēm autortiesības no patenta atšķiras ar to, ka tās aizsargā jūsu idejas patieso izpausmi. Piemēram, mēs visi labi zinām spēli “Desas” (“Tic-Tac-Toe”), kurās režģī tiek atzīmēti “X” un “O”, kuri ir bijuši aizsargāti, bet mēs visi varējām radīt spēli ar tādu pašu ideju, izmantojot jebkurus citus simbolus, jo spēles izpausme būs cita (pašlaik autortiesības ir beigušās).
Autortiesības pašas par sevi spēles ideju nepasargā, bet tās pasargā spēles izpausmi. Piemeram: nikns kapteinis, kas medī baltos vaļus ir tikai ideja, turpretī Mobijs Diks ir jau idejas izpausme. Kāds var ideju nokopēt līdz brīdim, kamēr tā nav Mobija Dika kopija.
Prečuzīmes.
Jūsu izveidotajai spēlei noteikti ir savs nosaukums vai logo, kas identificē tikai jūs un ir svarīgi, lai citi to ļaunprātīgi neizmantotu. Kamēr esat mazi un neatpazīstami, visticamāk jums neviens ļaunumu nenodarīs, tomēr panākumu gadījumā, spēlei augot, par to ir vērts padomāt. Arī izvēloties savu spēles nosaukumu ir jābūt vērīgam, lai paši nenonāktu nepatikšanās. Katrā valstī preču zīmes reģistrācijas posms var būt atšķirīgs. Vairāk par preču zīmju reģistrēšanu varat lasīt Patentu valdes mājas lapā, kurā ir arī norādes par preču zīmju starptautisko reģisrtrāciju.
Preču zīme kopumā pašu spēli gan nepasargās. Šis aizsardības veids var būt noderīgs gadījumos, kad jau esat publicējis spēli tirgū un kāds ir izveidojis spēli, kas ir ļoti līdzīga jūsējai un mēģina to tirgot kā jūsējo.
Komercnoslēpums, konfidencialitātes līgums
Komercnoslēpumu aizsargā atsevišķi likumi un jums ir tiesības sastādīt līgumu ar saviem darbiniekiem par komercnoslēpuma neizpaušanu, skaidri norādot kāda informācija ir komercnoslēpums. Piemēram, jums spēlē ir neparedzamas un negaidītas beigas, kuru iepriekšēja izstāstīšana varētu sabojāt gan pirmos iespaidus par spēli, pazaudēt pārsteiguma brīžus, vai izgāzt mārketinga kampaņu. Jums ir visas tiesības pieprasīt no saviem darbiniekiem šīs beigas nevienam neizpaust.
Daži pasaules piemēri
Līdz 2015. gadam Namco bija patentējis iespēju spēlēt mini spēles, kamēr ir redzams ielādes ekrāns. Šīs minispēles neatspoguļo pamata spēles geimplejus un tās var būt pilnīgi neatkarīgas no pamata spēles. Namco to plaši izmantoja PS1 spēlēs. Pašlaik patents ir beidzies un šādu iespēju var izmantot ikviens, tomēr nešķiet, ka tā ir tik ļoti populāri izmantota. Pieņemu, ka tas daļēji arī dēļ tā, ka mūsdienu spēlēm ekrāna ielādes laiks vairs nav tik ilgs.
2003. gadā Immersion Corporation iesūdzēja tiesā Sony un Microsoft par haptiskās tehnoloģijas izmantošanu, kuras ļauj spēlētājam sajust vibrāciju sinhronizācijā ar darbībām, kas notiek spēlē uz ekrāna. Microsoft panāca izlīgumu ārpus tiesas un ieguva licenci tās izmantošanai. Sony tiesājās, tomēr zaudēja ar spriedumu SonyPlaystation maksāt vairāk kā 90 miljonus dolāru. Turklāt Sony tika aizliegts turpināt tirgot PlayStation un PlayStation 2, kā arī vairākas spēles, kuras izmantoja šo fizisko atgriezensiko saiti.
Šiet varat izrakstīt rakstu par 10 savādiem patentiem, lai gan liela daļa no viņiem ir vairāk kā 10 gadus veci.
Šie piemēri ir no samērā lieliem un globāliem spēlētājiem tirgū un ir jāņem vērā, vai ieguldītie līdzekļi idejas pasargāšanai ir tā vērti.
Noslēgums
Pēc manas pieredzes, jo vairāk mēs izklāstam kādam savas trakās idejas, jo lielāka iespēja, ka tās tik tiešām tiks realizētas.
Nereti var gūt labus ieteikumus, par to, kādai līdzīgai spēlei būtu vērts pievērst uzmanību un to paspēlēt, lai uzlabotu ideju, vai izlasīt kādu grāmatu, noklausīties podkāstu.
Tu vari uzdot sev jautājumu, kas idejā ir tāds, kas to padara tik īpašu? Tikai tad, kad pats to realizē, tā būs tāda kā iztēlojies un tikai tu to spēj padarīt. Ja ideju var nozagt, tad tavu izpildījumu nevar.
Pamatā idejas nevar pilnībā aizsargāt, jo īpaši, ja esat mazi un neatkarīgi izstrādātāji, bet tās noteikti var uzlabot. Tiklīdz jūs esat izveidojis savu spēli, to var nokopēt teju vai ikviens. Bet ne visas idejas tiek kopētas, jo mums ir sava dzīve un vēlamies tajā paspēt realizēt savējās. Tā kā ideju nav iespējams pilnībā nosargāt, ir nepieciešams pie tās strādāt vairāk kā citiem, lai to uzlabotu. Galu galā uzvarētājs būs nevis tas, kuram ir labākā spēles ideja, bet tas kurš vislabāk caur šo ideju izpratīs spēlētāju vēlmes un tās spēs piepildīt, izveidojot ap sevi fanu bāzi.
