Pērļotas likteņzīmes
Jau vairāk kā divus gadus aizraujos ar pērļu aušanu dažādās rotās, kas ir izaudzis līdz manam uzņēmumam “Likteņzīmes”. Lūk pārpublicēta intervija no laikraksta “Kurzemnieks”.
“Bijušās kuldīdznieces, tagad rīdzinieces Lindas Strazdiņas uzņēmums Likteņzīmes pastāv tikai gadu, bet produkcija ieguvusi atzinību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Kā hobijs
Linda atceras, ka ar pērļošanu aizrāvusies pirms pusotra gada: “Viss sākās kā hobijs. Internetā biju redzējusi rokassprādzes, bet ar indiāņu rakstiem un viņiem raksturīgām spilgtām krāsām. Vēlējos ko līdzīgu sev, bet piemērotāku mūsu mentalitātei. Noskaidroju, ka šo tehniku sauc par pērļošanu uz stellēm. Paskatījos dažus video, nolēmu, ka nekā sarežģīta tur nav, tapa pirmā rokassprādze.”
Lindas darbiņu pamanījušas draudzenes, vaicājušas, vai varot uzpērļot arī viņām. Ziņa gājusi no mutes mutē. “Tuvojoties Ziemassvētkiem, jau zvanīja puiši un jautāja, vai ir kas, ko uzdāvināt viņu dāmām. Iveidoju lapu Facebook, redzēju, ka cilvēkiem patīk un rodas pieprasījums. Sākum’apērļoju vakaros un brīvdienās. Pienāca brīdis, kad darbs bija kļuvis par rutīnu, ļoti gribējās ko mainīt, īpaši citus darba piedāvājumus nemeklēju un ar vīra Elvisa atbalstu nolēmu riskēt un sākt ko savu. Aizgāju no darba, izveidoju SIA Likteņzīmes.”
Prieks par prieku
Linda izveidojusi interneta veikalu un aktīvi fotografējusi rotas, li būtu ko parādīt sociālajos tīklos. Tur viņu atrod lielākā daļa klientu. “Uzņēmums ir pirmo gadu izturējis, prātā daudz dažādu ideju. Pagaidām pērļoju rokassprādzes, auskarus, piekariņus un matu sprādzes. Šobrīd darbojos viena pati, bet kas zina, varbūt vēlāk nāksies ņemt palīgā arī citas čaklas rokas.”
Vislielākais prieks, darot šo darbu, ir redzēt citu prieku,” atzīst Linda.
Senču raksti
Pagaidām Linda stingri pieturoties pie tā, ka rotās redzami mūsu senču raksti un zīmes, krāsas gan mēdzot variēt, lai būtu vieglāk pieskaņot mūsdienu apģērbam. Par pamatu ir ņemti autentiski jostu, prievīšu, cimdu, galvas autu raksti, kuri tiek izausti ar pērlītēm. “Reizēm, kad uznāk iedvesma, veidoju arī jaunus – tos saucu par savu jaunradi. Aizrautības dēļ grāmatnīcās nepaeju garām nevienai grāmatai, kurā varētu atrast kādu noderīgu informāciju par senču rakstiem. Pašai jau izveidota mini bibliotēka. Pērļojot šos rakstus, jūtos k’apilnvērtīga mūsu kultūras urpinātāja. Mūsu raksti ir izdzīvojuši gadu simtus, tie ir ļoti ģeometriski un kārtīgi. Tas ir mūsu senču mantojums, ko mums neviens nevar atņemt. Priecājos, ka esmu atradusi veidu, kādā to saglabāt, pārnesot mūsdienīgos un ikdienā valkājamos aksesuāros. Zinu: ja tautai atņems tās vēsturi un kultūru, tā ies bojā. Priecājos, ka šobrīd latviskie raksti ir modē un ar vien vairāk parādās dažādos priekšmetos un aksesuāros. Tas vairo mūsu nacionālo pašapziņu, kuras nekad nevar būt par daudz,” uzsver Linda.”
Inguna Spuleniece, 2015. gada 7. augusts. Laikraksts Kurzemnieks Nr.87 (10877).
