Mana saskare ar žurnālistu ētiku
Tikai pavisam nesen esmu sākusi rakstīt blogu, kad nejauši uzgāju kasjauns.lv rakstu: ”Arī Latvijā arvien populārāka kļūst plauktošana” un to lasot atklāju, ka tajā manāma diezgan liela līdzība ar manu bolga ierakstu: ”Planking”. Viss jau būtu skaisti un labi, ja vien raksta autors to neuzdotu par savu, bet gan būtu ielicis kādu atsauci uz avotu. Pēc būtības kasjauns.lv rakstā ir plaģiātisms un man būtu tiesības pieprasīt, lai mans vārds, vai pseidonīms būtu pienācīgi norādīts šajā rakstā.
Papildus vēl uzsveru, ka mans raksts ir publicēts 2011. gada 4. jūlijā, savukārt kasjauns.lv pāris dienas vēlāk – 2011. gada 8. jūlijā. Uz maniem twitter tvītiem @KasJauns atbilde bija sekojoša:
Pārdomas par to, kā tad beigās paliek ar žurnālistu ētiku un cieņu pret citu intelektuālo īpašumu, nepieļaujot plaģiātu!
Lūk arī uzskatāmi tiem kuriem ir slinkums lasīt, esmu iekrāsojusi tās vietas, kurās teksts pilnībā sakrīt un ir pārrakstīts bez izmaiņām.
13.07.2011
“kas jauns” gan nevar saukt par žurnālistiku 🙂
13.07.2011
Žurnālistiku jau neveido tikai stereotipiskās ziņu reportieru ziņas, ja sabiedrībai pašai patīk un tai interesē jautra un izklaidējoša satura ziņas, tad attiecīgām auditorijām tādas arī tiek piedāvātas. 😉
14.07.2011
Holy crap :O. Nebiju domājis, ka tāds kvantums copy/paste’ots.