Botanicula spēles apskats
Šā gada aprīlī tika izlaista jaunā indi spēļu izstrādātāju Amanita Design spēle Botanicula. Tā kā kvestu spēles kā tādas man patīk, vēl jo vairāk šo čehu iepriekšējā spēle Machinarium (2009), tad nebija šaubas par Botanicula iegādi jau tās pirmajā izliašanas dienā. Ne vienmēr visas spēles spēj aizraut tā, lai būtu vēlme tās izspēlēt, bet šī noteikti ir viena no tām.
Botanicula ir bagāta ar iztēli, dažādiem diziana elementiem un humora piesitieniem. Tā rada vieglu un patīkamu noskaņu, ir krāšņa un savdabīga. Tā noteikti ir skaista. Spēlē nevar nepamanīt katra mazā radījuma, vai auga ekspresijas. Pārvietoties pa šo mazo radījumu mājvietu, patiesu prieku sagādā iepazīt katru jauno koka iemītnieku, vai augu un vērot kā tas reaģē. Tas, ka ar pirmo acu skatienu varētu šķist, ka nekā jauna ko atklāt nav, var būt maldinoši, nevajag noskumt, bet meklēt domājot (neatbalstu pikseļu medības), spēlē vispakārt ir arī daudz mazi pārsteigumi. Tā noteikti visu laiku nav tikai pozitīva lēkāšana pa zariem un priecāšanās par katru izdarīto darbības progresu, ir brīži, kad varoņi nonāk briesmās, vai kādā drūmā un izpostītā vietā, ko papildina spēles savdabīgā un unikālā skaņa…
Spēle noteikti ir jāspēlē ar visām tās skaņām. Tās rada īpašu papildus noskaņu un emocijas. Spēles mūzika vēl jo vairāk ir ievērojama ar to, ka skaņas ir veidotas ar balsi. Tas, kā lido muša, izaug zieds, skrien spēles varoņi,… visas šīs skaņas ir čehu grupas DVA radītas, kuras piedod spēlei nedaudz bērņišķigu un vieglu noskaņu pozitīvā nozīmē.
Pamatā Botanicula šķiet kā tipiskā kliku spēle, kustinot peli pa ekrānu un meklējot aktīvos objektus uz kuriem uzklikšķināt. Tomēr daži objekti nav tikai klikojami, tos var staipīt un grozīt. Ar peli uzbraucot ekrāna augšmalā, varat ieraudzīt joslu ar lietām, kuras esat savācis, kādus radījumis saticis un spēles attiecīgā posma karti, kas attēlota uz koka lapas un katru reizi tajā iezīmējas ceļš tikai uz tām vietām, kurās esi pabijis. Pārvietojot peli uz leju, parādās izvēlne ar iespēju spēli saglabāt, ielādēt kādu iepriekšējo slotu, vai mainīt iestatījumus. Spēlē ir sava loģika, kas nav pārāk sarežģīta, tomēr tā neliek atslābt un liek ekspermentēt ar klikošanu un kombinēšanu katrā jaunā vietā.
Arī šī spēle tā pat kā Machinarium ir bez teksta norādēm, tajā komunikācija ar spēlētāju un starp spēles varoņiem notiek caur domu mākoņiem un ilustrācijām, tādējādi nekādas īpašas svešvalodas zināšanas nav nepieciešamas. Spēlēles gaitā nav tādas pilnīgi skaidras norādes, kas skaidri pateiktu ko darīt, lai tiktu tālāk. Atliek vadīties pēc sajūtām un eksperimentēt ar jebko kas ienāk prātā. Vislielākais prieks, protams, ir brīžos, kad izdodas ko izdomāt, kā izkļūt no situācijas, kura iepriekš likās kā neiespējamā misija.
Spēles galvenie varoņi ar kuriem spēlētājs spēlē un tos vada ir pieci. Interesanti, ka ar visiem varoņiem pamatā spēlētājs spēlē kā ar vienu kopīgu varoni, ar dažiem izņēmumiem, kad tiek dota iespēja izvēlēties vienu no pieciem varoņiem konkrēta uzdevuma veikšanai. Nav arī 100% skaidrība par to, kas šie varoņi patiesībā ir domāti, jo tie katrs ir ļoti dažādi un tik pat mistiski kā pati spēle. Šo piecu draugu galvenais uzdevums ir glābt savas mājvietas koka pēdējās sēklas no briesmīgajiem un ļaunajiem zirnekļiem (vismaz man tie izskatās pēc zirnekļiem, kurus varētu pielīdzināt maziem ļauniem sātaniem), kuri ir apsēduši visu viņu mājvietu un palēnām to iznīcina, izsūcot no koka dzīvību. Nenoliedzami spēli gribas visu laiku salīdzināt ar Machinarium. Botanicula noteikti vairāk ir kā piedzīvojums, kur nepārtraukti kaut kas ir jāatklāj un tev pašam ir jāizdomā kas tieši jāatklāj.
Stāsts sākas koka augšgalā, kur lapas vēl ir zaļas, nav nokaltušas, uz kokiem aug bagātīgas sēnes un dzīvo citi radījumi. Tālāk šie pieci draugi jāved cauri dažādiem piedzīvojumiem, lai izglābtu koku no ļaunmuma.
Spēle ir sadalīta sešās dāļās, kurās katrā ir kāds galvenais uzdevums, kurš jāizpilda, lai tiktu tālāk. Lai izpildītu šo vienu galveno uzdevumu, kurā visbiežāk kaut kas ir jāatrod un kādam jāatnes, ir jāizpilda arī dažādi mazie kvesti, kā rezultātā galvenā uzdevuma veikšana vairs neprasa piepūli. Bieži vien šie mazie uzdevumi sagādā jautrus brīžus, bet tas nenozīmē, ka tie visi ir pavisam vienkārši un ātri izpildāmi. Kad galvenais uzdevums izpildīts, spēlētājs nonāk pie nākošā, tādā kā citā pasaulē, kur atkal ir jauna karte, jauni uzdevumi. Atpakaļ uz iepriekšējām vietām, ja lielais uzdevums ir paveikts, vairs nav iepsējams nokļūt. Jau vienreiz veiktu darbību spēlē otreiz vairs nav iespējams veikt.
Jebkurā gadījumā Botanicula ir kas jauns. Tā ir vieta, kurā ir izveidota sava savdabīgā bioloģija, vieta, kurā zivis var peldēt starp koku zariem, vardes dziedāt serenādes, kokā dzīvot pingvīni … Tas viss kopā ir nedaudz dīvaini, neiespējami, tomēr lieliski.
Spēlējot šo spēli, nenožēloju ne minūti iztērētā laika, jo tas sagādāja daudz jaunus pārsteigumus par Amanita Design iztēles robežām (vai drīzāk viņiem robežu nav) un iespējām tās apvienot vienā brīnišķīgā spēlē un stāstā, kas liek aizdomāties par dabas burvību un ‘zaļo’ domāšanu.
Spēlē nepārtraukti vijas doma par dabu un tās unikalitātes saglabāšanu. Dabas glābšana atspoguļojās ne tikai spēlē, bet arī Amanita Design darbībā, jo katrs, kurš humblebundle iegādājās šo spēli, daļu ziedoja World Land Trust apdraudētā biotopa glābšanai un kā ziņo paši izstrādātāji, kopā saziedoti līdzekļi, lai glābtu 1466 hektāru lielu platību.
No negatīvā vienīgais ko varu bilst ir tas, ka nedaudz nepatika, ka spēli nav iespējams spēlēt pilnekrānā. Reizēm varbūt nedaudz kaitinoši ir arī brīži kad sāk parādīties vēlme pēc pikseļu medībām, tomēr prieks izdomājot kādu atrisinājumu ir neizmērāms un tas visu attaisno.
Spēle pieejama uz PC, Mac un Linux par $10. Klīst baumas arī par gaidāmo iPad versiju, bet precīzi datumi man nav zināmi.
