Gamescom 2016
Jau kādu laiku viens no mazajiem sapnīšiem bija nokļūt pasaulē lielākajā spēļu izstādē Gamescom. Jūnija sākumā, abi ar vīru, tīri intereses pēc paskatījāms cik tad maksā tikai ieejas biļetes uz izstādi, bijām pārsteigti, ka cipars ir krietni pieejamāks, ka citām lielām pasaules izstādēm un nopirkām biļetes bez jebkāda tālākā plāna, ar domu, gan jau kaut kā līdz Vācijai tiksim. Tad nu tuvojoties augustam, sarosījāmies un sākām meklēt viesnīcu un variantus, kā līdz turienei nokļūt. Ar dažiem neveiksmīgiem atteikumiem no Airbnb, sapratām, ka ir jāiespringst un ātri jāmeklē viesnīca. Sākumā pat neiedomājāmies, ka izstādes apmeklētāju skaits ir tik milzīgs (šogad – 345 000 apmeklētāji), ka viesnīca ir jārezervē ļoti laicīgi, lai nenāktos cenas ziņā par to atstāt nieri un ņemt to, kas palicis pāri no dārgāka gala. Ar vairākiem piegājieniem, necerēti veiksmīgi izdevās arī atrast lidojumu uz lidostu, kura atrodas vien 20 minūšu attālumā no Ķelnes. Pienākot 17. augustam sākas arī mūsu mazais atvaļinājums ar tik pat mazu, bet patīkamu satraukumu par to, kas mūs sagaida.
Aizlidojām līdz Berlīnei, lidmašīnā iepazināmies ar Jāni, kurš caur Berlīni lidoja uz Dublinu (tā esot lētāk, kā lidot pa taisno). Piecas stundas gaidījām reisu līdz Ķelnei, bet nesūdzamies, ar tikko iepazīto Jāni, kuram arī nākošais reiss jāgaida četras stundas, sēžam lidostas āra kafejnīcā, baudam vietējo alu, pļāpajam un pat pamanamies tikt pie maiga iedeguma. Nonākot Bonnas lidostā, nelielu vilšanos sagādā tas, ka pus astoņos vakarā info centrs ir slēgts (lieki piebilst, ka īsti neesam pirms tam pētījuši kā nokļūt līdz Ķelnei). Atrodam lidostas vilciena staciju un uzrunājam vietējos, kuri palīdz iegādāties biļetes līdz Ķelnes centrālajai stacijai, automātā, kurš īsti saprotami nedarbojas. Uz perona mūs uzrunā sieviete no Nigērijas, kura arī dodas uz Ķelni, nopļāpājam visu ceļu, viņa mums izstāsta, ko noteikti vajadzētu pilsētā apskatīt. Jautājot, no kurienes esam, par tādu Latviju neko nav dzirdējusi, ir izbrīnīta, ka esam arī Eiropas Savienībā un mums ir norēķiniem derīgi tādi paši eiro. Man līdzi atrodas arī viens eiro ar Mildu, kuru arī viņai uzdāvinam. Izkāpjot no vilciena, pie pašas centrālās stacijas paveras skats uz Ķelnes lielāko dārgumu – Ķelnes katedrāli gotikas stilā. Tur pat arī dežurējošajai policijai pajautājam virzienu uz mūsu viesnīcu, kurā ar nelielu maldīšanos arī nonākam. 
Biļetes ceturtdienas apmeklējumam mums sākotnēji nebija, nolēmām, aiziet paskatīties vismaz kur kas atrodas, un izbaudīt pašu pilsētu, jo laikapstākļi tiešām mūs lutināja. Izstāde atrodas otrpus Reinai un nolemjam dzelzceļa tiltu šķērsot kājām (tagad gan skatoties kartē, tie ir nepilni trīs kilometri). Nonākot pie izstādes kompleksa esam priecīgi dzirdēt, ka ir kāda vieta, kur var pulcēties visi tie, kam nav biļetes un pulksten 14:00 tās varēšot iegādāties. Tā nu 30 minūtes pastāvam bariņā, saņemam bezmaksas ūdens pudeles, lai nesakarstu saulē un necerēti tiekam uz izstādi jau pirmajā dienā, un ar vairāk kā uz pusi lētākām biļetēm (7.00 EUR). Pirmajā dienā vien staigājam apkārt un filmējam (raksta beigās video), brīnamies par garajām rindām, kurās cilvēki ir gatavi stāvēt pat divas stundas, lai piecas minūtes izbaudītu spēļu priekus un saņemtu par to kādu specializētu dāvanu. Atrodam arī latviešu spēļu izstrādātāju stendu (Soaphog Game Studio), kuri izskatās pārguruši, lai gan viņiem vēl priekšā trīs aktīvas izstādes dienas. Atlikušo dienas daļu pavadām staigājot pa indie spēļu zonu, kura pašus kā indie izstrādātājus uzrunā visvairāk.
Otrā dienā jau nolemjam bukletā atzīmēt tās zāles, kurās esam bijuši un mērķtiecīgi dodamies uz tām, kur vēl nav būts. Jāsaka ka, lai arī neesmu liela fane Blizzard spēlēm, tomēr viņu stends, pus zāles izmērā tik ļoti pārsteidz kvalitātes ziņā, ka tur vien gribas palikt. Beidzot ļaujamies arī paši spēļu kārdinājumam un sākam stāvēt rindās. Pamēginājām Tekken 7 un Forza Horizon 3, un Red Bull Air Race. Apciemojām arī Dimension Drive, kurus iepazinām jau Casual Connect Europe un, kuri savu spēli rādīja Indie Booth zonā. Beidzot sākam arī izmēģināt spēles no indie zonas. Būtībā pašā izstādē diezgan līdzīgi paiet arī sestdiena un svētdiena. Čiliņā staigājam apkārt, kaut ko pamēģinām un smeļamies idejas un iedvesmu savai spēlei. Piekdien un svētdien nolēmām arī apmeklēt Blizzard izvaidoto Legion Cafe, vienā no ievērojamākajām Ķelnes ēkām, kurā arhitekti esot veikuši ievērojamus restaurācijas darbus pēc kara, kurus tā arī neredzam, jo telpas ir pilnībā pārveidotas WoW stilā ar visām tām piederošajām dekorācijām un atraktivitātēm.
Sākumā gan šķita, ka kafejnīcā ir garlaicīgi un pietrūkst kāda lielāka aktivitāte, tomēr to, iepsējams, var norakstīt arī uz lielo nogurumu no nostaigātās kilometrāžas. Svētdien tā gluži vairs nelikās, bija tāda kā beigu sajūta un vārda dienas atzīmēšana vēl nebijušā atmossfērā. Abās dienās tur Satiekam arī UniCon kafejnīcas īpašnieku Sergeju, kurš arī visas šīs dienas apmeklē Gamescom izstādi un apmainamies ar pieredzētajiem iespaidiem.
Gamescom ietvaros tiek reklamēts, ka spēles svin arī visa pilsēta, tāpēc sestdien nolemjam vakarā aiziet uz vienu no minētajām vietām, kur uz mazas skatuves uzstājas vietējie mūziķi. Lai arī pasēdēšana nebija slikta, jāsaka, ka nekāda atmossfēra, ka tiktu kas svinēts saistībā ar spēlēm nebija. Vienīgais, kas par to liecināja bija Gamescom karodziņi.
Noteikti gribu vēl piebilst, ka indie izstādātājiem, kur īsti nevar atļauties savu stendu izstādē, vai arī nevēlas uz pilnu slodzi šajā stendā stāvēt, jūs pilnīgi normāli tiksiet uztverti, ja staigāsiet apkārt ar savu spēli un piedāvāsi to cilvēkiem izmēģināt. Lai arī mūsu spēle uz izstādes laiku bija lielā pārmaiņu procesā, kā rezultātā tai bija daudz bugu, uz to neiespringām, tomēr nolēmām pamēģināt spēkus uz īsu brīdi, kā būtu jā būtu. Gājām klāt indie zonā pie tiem stendiem, kur veidojās liela rinda un piedāvājām pakavēt laiku viņiem, kamēr izstāv rindu. Tas patiesībā ļoti labi strādāja un pat tai pašai bugainajai versijai 10 minūšu laikā saņēmam arī daudzas pozitīvas atsauksmes. Ideālajā variantā, pie tā piedomājot, noteikti var to visu kā vēl atraktīvāk un saistošāk pasniegt, ja uz izstādi iet arī ar šādu konkrētu mērķi, lai popularizētu savu spēli. Neviens pa kaklu arī nedod, ja uz publiskajiem galdiņiem atstāj savus reklāmas materiālus. Likām spēles uzlīmītes un tās cilvēki diezgamn ātri izķēra.
Pirmdiena vēl atvaļinājuma aizskaņā tiek pavadīta tūristiņā, kājās nogurums, tāpēc izbraucam ar kuģīti pa Reinu un apskatam pilsētu no attāluma. Lai arī otrdienā reiss uz Latviju ir vēlā pēcpusdienā, ar somām īsti pa pilsētu staigāt nav vēlmes, paēdam vēlas un ilgas brokastis, uz soliņa pie pašas Ķelnes katedrāles no Makdonalda, un dodamies uz lidostu, kurā kopā ar to pašu Sergeju turpinām dalīties pieredzē par redzēto.
Kopsavilkumā savarīgākais ko vajadzētu ņemt vērā no pieredzētā gan apmeklētājiem, gan, arī tiem, kas ar savām spēlēm vēlas piedalīties kādās izstādēs:
Apmeklējot izstādi, nogurst ne tikai paši izstādes dalībnieki, bet arī apmeklētāji, kuri visu šo laiku staigā no viena stenda pie nākošā. Mēs dienā nostaigājām vismaz padsmit kilometrus. Lai arī izstādē bija čila zonas ar pufiem, par lieku nenāk ņemt piemēru no attapīgākajiem un paņemt līdzi savu saliekamo krēslu. Rindā varēsi nestāvēt, bet ērti apsēsties.
Uz izstādēm ar tik lielu apmeklētāju skaitu, noteikti tu nebūs vienīgais, kas meklēs naktsmājas, rezervē tās laicīgi, lai vēlāk nenāktos maksāt krietni dārgāk par to, kas ir palicis pāri.
Ja esi spēļu izstrādātājs, sagatavo spēles versiju speciāli paredzētu izstādei, kurš nav ilgāks par ~10 minūtēm un parāda svarīgāko no pašas spēles.
Kā izstrādātājs, padomā arī par stenda papildus atraktivitātēm. Ja tavu spēli neviens nezina, tad uzmanības piesaistīšanai par lieku nenāk prezentmateriāli (pēc mūsu novērojumiem uzlīmes grābj kā traki), kosplejošana, jebkas, kas piesaista uzmanību.
Ieskatam izveidoju arī video ar to, ka tas viss apmēram izskatījās no mūsu skatu punkta.
